Ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtēšanas ietvaros projektā LIFE Ekosistēmu pakalpojumi izstrādāti 22 ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas indikatori:
- četri apgādes EP novērtēšanai,
- 13 regulācijas un atbalsta EP novērtēšanai,
- pieci kultūras EP novērtēšanai.
Izstrādātie indikatori Saulkrastu un Jaunķemeru piekrastes teritoriju EP novērtēšanai ir izmantojami arī citu teritoriju novērtējumam.
EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU NOVĒRTĒŠANAS INDIKATORU SARAKSTS
Visu indikatoru datu lapas ir pieejamas lejupielādei.
| LEJUPIELĀDĒT |
| Kategorija | Nodaļa | Grupa | Klase | Indikators | Indikatora identifikācijas Nr. | Indikatora definīcija, mērvienība |
| Apgādes jeb nodrošinājuma pakalpojumi | Produkti vai pārtikas resursi | Biomasa | Savvaļas augi, sēnes, aļģes un to produkti | Meža ogu raža | A1 | Pieejamo meža ogu daudzums, kg/ha |
| Savvaļas zivis (upes) | Nēģu murdu skaits | Atļauto nēģu zvejas murdu skaits, skaits | ||||
| Materiāli | Biomasa | Šķiedras un citi materiāli no augiem, aļģēm un dzīvniekiem tiešai izmantošanai vai pārstrādei | Potenciāli iegūstamais koksnes krājas apjoms | A3 | Koksnes krājas apjoms, ko iespējams iegūt konkrētajā teritorijā, ņemot vērā tajā pastāvošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, m 3 /ha | |
| Šķiedras un citi materiāli no augiem, aļģēm un dzīvniekiem tiešai izmantošanai vai pārstrādei | Ārstniecības augi | A4 | Augi ar ārstnieciskām (terapeitiskām) īpašībām, kurus izmanto mūsdienās slimību profilaksei un ārstniecībai, skaitlisks indekss | |||
| Enerģija | Biomasas enerģijas resursi | Augu valsts izcelsmes resursi | Potenciāli iegūstamā koksnes biomasa enerģētikas vajadzībām | A5 | Enerģētikas vajadzībām izmantojamais koksnes biomasas apjoms, ko iespējams iegūt konkrētajā teritorijā, ņemot vērā tajā pastāvošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, m 3 /ha | |
| Regulējošie un atbalsta pakalpojumi | Mediācija attīrīšanā no atkritumiem, toksiskām vielām, citiem traucēkļiem | Procesi ekosistēmās | Piesaistes un uzkrāšanas procesi ekosistēmas | Augsnes spēja barības vielu piesaistē un uzkrāšanā | B1 | Augsnes spēja adsorbēt un uzkrāt barības elementus (smagos metālus) ekosistēmā, vadoties pēc granulometriskā sastāva un organisko vielu satura, kg/ha |
| Piesārņojuma atšķaidīšana saldūdens ekosistēmā | Piesārņojuma atšķaidīšanas spēja upē | B2 | Upes spēja atšķaidīt piesārņojumu, vadoties pēc pašreizējā upes tipa un ūdens kvalitātes novērtējuma, skaitlisks indekss | |||
| Trokšņu mazināšana | Audzes biezība | B3 | Konkrētās audzes šķērslaukuma attiecība pret normālās audzes šķērslaukumu, skaitlisks indekss | |||
| Plūsmu mediācija jeb starpniecība | Cieto daļiņu plūsma | Erozijas kontrole | Sanešu apjoms mūsdienu eolās akumulācijas reljefā | B4 | Vēja sanesto smilšu apjoms tajā krasta nogāzes daļā, kas atrodas starp pludmali un pastāvīgās (daudzgadīgās) veģetācijas izplatības robežu. MEAR veido pārejas joslu starp viļņu darbības dominēto krasta nogāzes daļu un pamatkrastu. Šīs pārejas joslas apjoms, līdztekus citiem parametriem, atspoguļo pamatkrasta un sauszemes ekosistēmu erozijas riska līmeni (“aizsargātību”), m3/m |
|
| Buferfunkcija un masu plūsmas vājināšana | Sanešu apjoms smilšainās pludmalēs | B5 | Pludmalē vistiešāk ir novērojamas visas krasta sistēmas sanešu budžeta izmaiņas, kas ietekmē pludmales apjomu un tās barjeras funkcijas potenciālu, m3/m | |||
| Šķidrumu plūsma | Ūdens aprites cikla un ūdens plūsmas uzturēšana | Meža ūdens saglabāšanas potenciāls | B6 | Platības spēja piesaistīt un saglabāt ūdeni, skaitlisks indekss | ||
| Aizsardzība pret plūdiem | Sanešu apjoms mūsdienu eolās akumulācijas reljefā | B4 | Vēja sanesto smilšu apjoms tajā krasta nogāzes daļā, kas atrodas starp pludmali un pastāvīgās (daudzgadīgās) veģetācijas izplatības robežu. MEAR veido pārejas joslu starp viļņu darbības dominēto krasta nogāzes daļu un pamatkrastu. Šīs pārejas joslas apjoms, līdztekus citiem parametriem, atspoguļo pamatkrasta un sauszemes ekosistēmu erozijas riska līmeni (“aizsargātību”), m3/m |
|||
| Gāzu / gaisa plūsmas | Aizsardzība pret vētrām | Veģetācijas tips | B7 | Veģetācija, kas sniedz patvērumu un aizsargā no vētru ietekmēm, skaitlisks indekss | ||
| Fizikālo, ķīmisko un bioloģisko apstākļu | Dzīves cikla uzturēšana, biotopu un genofonda aizsardzība | Apputeksnēšana un sēklu izplatīšanās nodrošināšana | Kukaiņu-apputeksnētāju daudzveidība un sastopamība | B8 | Augu dzimumvairošanās procesa – apputeksnēšanas – nodrošinošo kukaiņu sugu daudzveidība un kukaiņu-apputeksnētāju populācijas lielums (indivīdu blīvums), sugu skaits un indivīdu skaits uz 1 ha | |
| Augsnes veidošana un kvalitātes uzturēšana | Noārdīšanas un fiksācijas procesi augsnē | Kukaiņu-nekrofāgu un koprofāgu indivīdu blīvums | B9 | Dzīvnieku izcelsmes produktu noārdītāju -nekrofāgo un koprofākgo kukaiņu populācijas lielums (indivīdu blīvums), galveno indikatorsugu indivīdu skaits uz 1 ha | ||
| Ūdens kvalitāte | Ūdens ķīmiskās kvalitātes, t.sk. biogēnu, saglabāšana | Upes ūdens kvalitāte | B10 | Upes spēja uzturēt apstākļus, vadoties pēc pašreizējā ūdens kvalitātes novērtējuma un upes tipa, skaitlisks indekss | ||
| Atmosfēras sastāvs un klimata regulācija | Mikro un reģionālā klimata regulācija | Gaisa kvalitāte | B11 | Gaisa kvalitātes regulēšanas potenciāls, gaisa kvalitātes regulēšanas potenciāla rādītājs | ||
| Globālā klimata regulēšana, samazinot siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju | Oglekļa piesaistes potenciāla indekss | B12 | Oglekļa piesaistes potenciāls dzīvajā biomasā atkarībā no audzes vecuma un bonitātes, skaitlisks indekss | |||
| Kultūras pakalpojumi | Fiziskā un intelektuālā mijiedarbība ar biotopiem, ekosistēmām un ainavām (vides ietekme) | Fiziskā un empīriskā mijiedarbība | Augu, dzīvnieku un ainavas izmantošana eksperimentālām vai izjūtu sniedzošām aktivitātēm | Putnu vērošanas iespējas | C1 | Putnu vērošanas iespējas, ņemot vērā trīs faktorus: piekļuve (A), putnu daudzveidība (B), infrastruktūra & labiekārtojums (C). Putnu vērošanas iespējas raksturo attiecīgās vietas priekšrocības salīdzinājumā ar citām jūras piekrastes vietām nacionālā mērogā, kur atbilstošajos apstākļos ir lielākā iespēja novērot lielāku putnu sugu daudzveidību, kā arī retās caurceļojošās vai ieklejojošās savvaļas putnu sugas, skaitlisks indekss |
| Fiziska ainavu baudīšana dažādos vides apstākļos | Aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas | C2 | Rekreācija ir indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā, sabiedriski atzītas un organizētas darbības, ekosistēmas pakalpojumu kontekstā – āra vidē. Rekreācijas galvenās funkcijas ir dziednieciskā (cilvēka veselības atjaunošana), izglītojošā (garīgā potenciāla attīstība – EP kontekstā tiek vērtēta atsevišķi) un sporta funkcija (fizisko spēju attīstība). Aktīvā atpūta ir fiziska darbība, kas pēc rakstura krasi atšķiras no līdz tam veiktā darba, likvidē šī darba radīto nogurumu un sekmē darbaspēju atjaunošanu. Tā ir rekreācijas veids, ko raksturo fiziskas aktivitātes un pastāvīga pārvietošanās (piemēram, skriešana, peldēšana, slēpošana u. tml.). Pasīvā atpūta ir fizisko un garīgo spēku atjaunošana relatīvā miera stāvoklī, kad cilvēks ir pārtraucis garīgo un fizisko piepūli. Pasīvā atpūta ir viens no rekreācijas veidiem (piemēram, sauļošanās pludmalē, ainavas vērošana no pludmales kafejnīcas terases u.tml.) Kādas vietas rekreācijas potenciālu raksturo piekļuves iespējas un ērtums, tuvums apdzīvotai vietai un pakalpojumi, piekļuvi un konkrētos rekreācijas veidus atbalstoša infrastruktūra & labiekārtojums, kā arī jau esošā vietas apmeklētības intensitāte, skaitlisks indekss |
|||
| Intelektuālā un reprezentatīvā mijiedarbība | Izglītojoša darbība, izmantojot ekosistēmu | Vides izglītošanās iespējas | C3 | Vides izglītošanās iespējas ir indekss, kura vērtību nosaka šādi faktori: piekļuve (A), apdzīvotība & izglītība (B), infrastruktūra & labiekārtojums (C) un dabas daudzveidība & teritorijas statuss (D). Āra vidē notiekošs organizēts vai individuāls intelektuālās izziņas process, kas saistīts ar ekosistēmas resursu un tā interpretācijas iespējām. Parasti dabā izpaužas kā labiekārtota izglītojoša dabas taka vai atsevišķi tās elementi, skaitlisks indekss |
||
| Kultūras mantojums saistīts ar ekosistēmu | Kultūras mantojuma mijiedarbes iespējas | C4 | Kultūras mantojuma mijiedarbes iespējas ir indekss, kuru vērtību veido no: kultūras mantojuma statusa (A), piekļuves (B), infrastruktūras & interpretācijas (C) un tūrisma plūsmas intensitātes galamērķī (D) indikatoru kombinācijas. Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Kultūras mantojums ietver sevī mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu, kas piešķir dzīvei jēgu. Kultūras mantojuma nozare Eiropas praksē aptver nekustamo un kustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un ar tiem saistīto liecību apzināšanu, pētniecību, uzskaiti, saglabāšanu, izmantošanu un iesaistīšanu mūsdienu dzīves apritē. Ekosistēmas pakalpojumu kontekstā tā ir vēl plašāka interpretācija, ņemot vērā ainavisko vērtību un vienotā dabas un kultūras mantojuma kontekstu. Datu pieeja precīzāk ir par materiālā kultūras mantojuma daļu, kas arī šeit vērtēta, skaitlisks indekss |
|||
| Estētiskums | Kultūrainavas vizuālā identitāte | C5 | Ainavai piemītošu vērtību kopums, kas ļauj objektīvi un subjektīvi noteikt dabas un /vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā izveidotas ainavas vērtību, skaitlisks indekss |
Pēdējo reizi rediģēts 5. marts, 2020
Ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtējuma rezultāts tiek atspoguļots matricā, kas ļauj pārskatāmi uztvert apkopoto informāciju un identificēt teritorijas, kas sniedz lielāko un augstvērtīgāko EP klāstu vai teritorijas, kurās EP nodrošinājums ir zems.
Izveidotā matrica ir pamats EP novērtējuma rezultātu attēlošanai kartogrāfiskā formātā (EP kartēšana) un turpmākai ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanai plānošanas procesā.
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas matrica ir pieejama lejupielādei.
| LEJUPIELĀDĒT |
Matrica ir rediģējama, ievadot savus novērtējuma rezultātus. Lietotāja ērtībai matricā ir redzami projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi pilotteritoriju Saulkrastos un Jaunķemeros ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma potenciāla novērtējuma rezultāti.
Pēdējo reizi rediģēts 5. marts, 2020