Galvenā / Rekomendācijas / 2. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana

2. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana

Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana un kartēšana

 

 

 

 

 

Ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtēšana ietver pakalpojuma veidu:

  • identificēšanu,
  • kvantificēšanu un
  • kartēšanu pētāmajā teritorijā.

EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU VĒRTĒŠANAS PROCESS

 

Lai sāktu EP novērtēšanu ir nepieciešams veikt ekosistēmu pakalpojumu klasificēšanu, kam ir pieejamas vairākas starptautiski atzītas klasifikācijas sistēmas, piemēram, Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums (Millenium Ecosystem Assessment – MA) vai kopējā starptautiskā EP klasifikācija (Common International Classification of Ecosystem Services – CICES). Izstrādātās EP klasifikācijas sistēmas ir līdzīgas, un tās ietver trīs primārās EP kategorijas – apgādes, regulācijas un kultūras pakalpojumus.

Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi veiktā novērtējuma ietvaros EP identifikācija un klasifikācija veikta, izmantojot CICES (Common International Classification of Ecosystem Services) klasifikāciju, kuras izmantošanu rekomendē arī Eiropas Komisijas MAES (Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services) darba grupa.

EP novērtēšanai un kartēšanai ir izmantota EP biofizikālā novērtēšanas metode, un vērtēts ir EP nodrošinājuma potenciāls (potential supply), kas raksturo konkrētas ekosistēmas kapacitāti sniegt pakalpojumus neatkarīgi no to faktiskās izmantošanas.

 

Biofizikālais novērtējums ļauj saprast, kā darbojas ekosistēma un kādas sugas un biotopi nodrošina ekosistēmu pakalpojumus (Sagoff, 2011).

 

Veiktais biofizikālais novērtējums attēlots matricās, kā arī kartēs – vizualizējot iegūtos rezultātus, kas ļauj pārskatāmāk uztvert apkopoto informāciju un identificēt teritorijas, kas sniedz lielāko un augstvērtīgāko EP klāstu vai teritorijas, kurās EP nodrošinājums ir zems.

 

Detalizēta projektā LIFE Ekosistēmu pakalpojumi veiktās ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas un kartēšanas metodika pieejama Projekta interneta vietnē.

 

Ar projektā LIFE Ekosistēmu pakalpojumi veiktās ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas un kartēšanas rezultātiem var iepazīties Projekta interneta vietnē.

 

  • Indikatori
  • Novērtējuma matrica

Ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtēšanas ietvaros projektā LIFE Ekosistēmu pakalpojumi izstrādāti 22 ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas indikatori:

  • četri apgādes EP novērtēšanai,
  • 13 regulācijas un atbalsta EP novērtēšanai,
  • pieci kultūras EP novērtēšanai.

Izstrādātie indikatori Saulkrastu un Jaunķemeru piekrastes teritoriju EP novērtēšanai ir izmantojami arī citu teritoriju novērtējumam.

 

EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU NOVĒRTĒŠANAS INDIKATORU SARAKSTS

Visu indikatoru datu lapas ir pieejamas lejupielādei.

LEJUPIELĀDĒT
Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators Indikatora identifikācijas Nr. Indikatora definīcija, mērvienība
Apgādes jeb nodrošinājuma pakalpojumi Produkti vai pārtikas resursi Biomasa Savvaļas augi, sēnes, aļģes un to produkti Meža ogu raža A1 Pieejamo meža ogu daudzums, kg/ha
Savvaļas zivis (upes) Nēģu murdu skaits Atļauto nēģu zvejas murdu skaits, skaits
Materiāli Biomasa Šķiedras un citi materiāli no augiem, aļģēm un dzīvniekiem tiešai izmantošanai vai pārstrādei Potenciāli iegūstamais koksnes krājas apjoms A3 Koksnes krājas apjoms, ko iespējams iegūt konkrētajā teritorijā, ņemot vērā tajā pastāvošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, m 3 /ha
Šķiedras un citi materiāli no augiem, aļģēm un dzīvniekiem tiešai izmantošanai vai pārstrādei  Ārstniecības augi A4 Augi ar ārstnieciskām (terapeitiskām) īpašībām, kurus izmanto mūsdienās slimību profilaksei un ārstniecībai, skaitlisks indekss
Enerģija Biomasas enerģijas resursi Augu valsts izcelsmes resursi Potenciāli iegūstamā koksnes biomasa enerģētikas vajadzībām A5 Enerģētikas vajadzībām izmantojamais koksnes biomasas apjoms, ko iespējams iegūt konkrētajā teritorijā, ņemot vērā tajā pastāvošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, m 3 /ha
Regulējošie un atbalsta pakalpojumi Mediācija attīrīšanā no atkritumiem, toksiskām vielām, citiem traucēkļiem Procesi ekosistēmās Piesaistes un uzkrāšanas procesi ekosistēmas Augsnes spēja barības vielu piesaistē un uzkrāšanā B1 Augsnes spēja adsorbēt un uzkrāt barības elementus (smagos metālus) ekosistēmā, vadoties pēc granulometriskā sastāva un organisko vielu satura, kg/ha
Piesārņojuma atšķaidīšana saldūdens ekosistēmā Piesārņojuma atšķaidīšanas spēja upē B2 Upes spēja atšķaidīt piesārņojumu, vadoties pēc pašreizējā upes tipa un ūdens kvalitātes novērtējuma,  skaitlisks indekss
Trokšņu mazināšana Audzes biezība B3 Konkrētās audzes šķērslaukuma attiecība pret normālās audzes šķērslaukumu,  skaitlisks indekss
Plūsmu mediācija jeb starpniecība Cieto daļiņu plūsma Erozijas kontrole Sanešu apjoms mūsdienu eolās akumulācijas reljefā B4 Vēja sanesto smilšu apjoms tajā krasta nogāzes daļā, kas atrodas starp pludmali un pastāvīgās (daudzgadīgās) veģetācijas izplatības robežu.
MEAR veido pārejas joslu starp viļņu darbības dominēto krasta nogāzes daļu un pamatkrastu. Šīs pārejas joslas apjoms, līdztekus citiem parametriem, atspoguļo pamatkrasta un sauszemes ekosistēmu erozijas riska līmeni (“aizsargātību”), m3/m
Buferfunkcija un masu plūsmas vājināšana Sanešu apjoms smilšainās pludmalēs B5 Pludmalē vistiešāk ir novērojamas visas krasta sistēmas sanešu budžeta izmaiņas, kas ietekmē pludmales apjomu un tās barjeras funkcijas potenciālu, m3/m
Šķidrumu plūsma Ūdens aprites cikla un ūdens plūsmas uzturēšana Meža ūdens saglabāšanas potenciāls B6 Platības spēja piesaistīt un saglabāt ūdeni,  skaitlisks indekss
Aizsardzība pret plūdiem Sanešu apjoms mūsdienu eolās akumulācijas reljefā B4 Vēja sanesto smilšu apjoms tajā krasta nogāzes daļā, kas atrodas starp pludmali un pastāvīgās (daudzgadīgās) veģetācijas izplatības robežu.
MEAR veido pārejas joslu starp viļņu darbības dominēto krasta nogāzes daļu un pamatkrastu. Šīs pārejas joslas apjoms, līdztekus citiem parametriem, atspoguļo pamatkrasta un sauszemes ekosistēmu erozijas riska līmeni (“aizsargātību”), m3/m
Gāzu / gaisa plūsmas Aizsardzība pret vētrām Veģetācijas tips B7 Veģetācija, kas sniedz patvērumu un aizsargā no vētru ietekmēm, skaitlisks indekss
Fizikālo, ķīmisko un bioloģisko apstākļu Dzīves cikla uzturēšana, biotopu un genofonda aizsardzība Apputeksnēšana un sēklu izplatīšanās nodrošināšana Kukaiņu-apputeksnētāju daudzveidība un sastopamība B8 Augu dzimumvairošanās procesa – apputeksnēšanas – nodrošinošo kukaiņu sugu daudzveidība un kukaiņu-apputeksnētāju populācijas lielums (indivīdu blīvums),  sugu skaits un indivīdu skaits uz 1 ha
Augsnes veidošana un kvalitātes uzturēšana Noārdīšanas un fiksācijas procesi augsnē Kukaiņu-nekrofāgu un koprofāgu indivīdu blīvums B9 Dzīvnieku izcelsmes produktu noārdītāju -nekrofāgo un koprofākgo kukaiņu populācijas lielums (indivīdu blīvums),  galveno indikatorsugu indivīdu skaits uz 1 ha
Ūdens kvalitāte Ūdens ķīmiskās kvalitātes, t.sk. biogēnu, saglabāšana Upes ūdens kvalitāte B10 Upes spēja uzturēt apstākļus, vadoties pēc pašreizējā ūdens kvalitātes novērtējuma un upes tipa, skaitlisks indekss
Atmosfēras sastāvs un klimata regulācija Mikro un reģionālā klimata regulācija Gaisa kvalitāte B11 Gaisa kvalitātes regulēšanas potenciāls,  gaisa kvalitātes regulēšanas potenciāla rādītājs
Globālā klimata regulēšana, samazinot siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju Oglekļa piesaistes potenciāla indekss B12 Oglekļa piesaistes potenciāls dzīvajā biomasā atkarībā no audzes vecuma un bonitātes,  skaitlisks indekss
Kultūras pakalpojumi Fiziskā un intelektuālā mijiedarbība ar biotopiem, ekosistēmām un ainavām (vides ietekme) Fiziskā un empīriskā mijiedarbība Augu, dzīvnieku un ainavas izmantošana eksperimentālām vai izjūtu sniedzošām aktivitātēm Putnu vērošanas iespējas C1 Putnu vērošanas iespējas, ņemot vērā trīs faktorus: piekļuve (A), putnu daudzveidība (B), infrastruktūra & labiekārtojums (C).
Putnu vērošanas iespējas raksturo attiecīgās vietas priekšrocības salīdzinājumā ar citām jūras piekrastes vietām nacionālā mērogā, kur atbilstošajos apstākļos ir lielākā iespēja novērot lielāku putnu sugu daudzveidību, kā arī retās caurceļojošās vai ieklejojošās savvaļas putnu sugas,  skaitlisks indekss
Fiziska ainavu baudīšana dažādos vides apstākļos Aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas C2 Rekreācija ir indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā, sabiedriski atzītas un organizētas darbības, ekosistēmas pakalpojumu kontekstā – āra vidē. Rekreācijas galvenās funkcijas ir dziednieciskā (cilvēka veselības atjaunošana), izglītojošā (garīgā potenciāla attīstība – EP kontekstā tiek vērtēta atsevišķi) un sporta funkcija (fizisko spēju attīstība).
Aktīvā atpūta ir fiziska darbība, kas pēc rakstura krasi atšķiras no līdz tam veiktā darba, likvidē šī darba radīto nogurumu un sekmē darbaspēju atjaunošanu. Tā ir rekreācijas veids, ko raksturo fiziskas aktivitātes un pastāvīga pārvietošanās (piemēram, skriešana, peldēšana, slēpošana u. tml.).
Pasīvā atpūta ir fizisko un garīgo spēku atjaunošana relatīvā miera stāvoklī, kad cilvēks ir pārtraucis garīgo un fizisko piepūli. Pasīvā atpūta ir viens no rekreācijas veidiem (piemēram, sauļošanās pludmalē, ainavas vērošana no pludmales kafejnīcas terases u.tml.)
Kādas vietas rekreācijas potenciālu raksturo piekļuves iespējas un ērtums, tuvums apdzīvotai vietai un pakalpojumi, piekļuvi un konkrētos rekreācijas veidus atbalstoša infrastruktūra & labiekārtojums, kā arī jau esošā vietas apmeklētības intensitāte, skaitlisks indekss
Intelektuālā un reprezentatīvā mijiedarbība Izglītojoša darbība, izmantojot ekosistēmu Vides izglītošanās iespējas C3 Vides izglītošanās iespējas ir indekss, kura vērtību nosaka šādi faktori: piekļuve (A), apdzīvotība & izglītība (B), infrastruktūra & labiekārtojums (C) un dabas daudzveidība & teritorijas statuss (D).
Āra vidē notiekošs organizēts vai individuāls intelektuālās izziņas process, kas saistīts ar ekosistēmas resursu un tā interpretācijas iespējām. Parasti dabā izpaužas kā labiekārtota izglītojoša dabas taka vai atsevišķi tās elementi,  skaitlisks indekss
Kultūras mantojums saistīts ar ekosistēmu Kultūras mantojuma mijiedarbes iespējas C4 Kultūras mantojuma mijiedarbes iespējas ir indekss, kuru vērtību veido no: kultūras mantojuma statusa (A), piekļuves (B), infrastruktūras & interpretācijas (C) un tūrisma plūsmas intensitātes galamērķī (D) indikatoru kombinācijas.
Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Kultūras mantojums ietver sevī mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu, kas piešķir dzīvei jēgu. Kultūras mantojuma nozare Eiropas praksē aptver nekustamo un kustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un ar tiem saistīto liecību apzināšanu, pētniecību, uzskaiti, saglabāšanu, izmantošanu un iesaistīšanu mūsdienu dzīves apritē. Ekosistēmas pakalpojumu kontekstā tā ir vēl plašāka interpretācija, ņemot vērā ainavisko vērtību un vienotā dabas un kultūras mantojuma kontekstu. Datu pieeja precīzāk ir par materiālā kultūras mantojuma daļu, kas arī šeit vērtēta,  skaitlisks indekss
Estētiskums Kultūrainavas vizuālā identitāte C5 Ainavai piemītošu vērtību kopums, kas ļauj objektīvi un subjektīvi noteikt dabas un /vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā izveidotas ainavas vērtību,  skaitlisks indekss

 

Pēdējo reizi rediģēts 5. marts, 2020

Ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtējuma rezultāts tiek atspoguļots matricā, kas ļauj pārskatāmi uztvert apkopoto informāciju un identificēt teritorijas, kas sniedz lielāko un augstvērtīgāko EP klāstu vai teritorijas, kurās EP nodrošinājums ir zems.

Izveidotā matrica ir pamats EP novērtējuma rezultātu attēlošanai kartogrāfiskā formātā (EP kartēšana) un turpmākai ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanai plānošanas procesā.  

 

 

 

Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas matrica ir pieejama lejupielādei.

LEJUPIELĀDĒT

 

 

 

Matrica ir rediģējama, ievadot savus novērtējuma rezultātus. Lietotāja ērtībai matricā ir redzami projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi pilotteritoriju Saulkrastos un Jaunķemeros ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma potenciāla novērtējuma rezultāti.

 

Pēdējo reizi rediģēts 5. marts, 2020