3. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā novērtēšana

Ekosistēmu pakalpojumu ieguvumu, monetāro un nemonetāro vērtību un kompromisu noteikšana

 

Ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtējums uzskatāmi atspoguļo ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās vērtības, kam ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā zemes izmantošanas plānošanā un pārvaldībā.

 

EP ekonomiskā novērtēšana ir standartizēta metodika, kas paredz vairāku EP indikatoru vērtību pārveidi vienotā monetārā vērtībā (piemēram, EUR/ha/gadā), kas dod iespēju salīdzināt dažādus ar šo metodi novērtētus pakalpojumus savā starpā.

 

EP monetārās vērtības noteikšanā izmanto dažādas novērtēšanas metodes, t.sk.:

• tirgus cenu metodi (Direct Market Pricing – DMP) – monetārā vērtība, kas tiek noteikta un maksāta par precēm un pakalpojumiem tirgū;
• ražošanas funkcijas metodi (Production Function – PF) – aprēķina ekonomiskās vērtības ekosistēmu precēm vai pakalpojumiem, kas veicina komerciālā tirgus preču ražošanu;
• izmaksu novēršanas metodi (Avoided Cost – AC) – EP vērtību noteikšana, pamatojoties uz izmaksām, kas varētu rasties novēršot zaudējumus vai izmaksas, kas veiktas, lai izvairītos no zaudējumiem;
• aizvietošanas cenas metodi (Replacement Cost – RC) – aprēķina izmaksas par ekosistēmu aizvietotājpakalpojumiem;
• kontingenta (konstruētā tirgus) metodi (Contingent Valuation – CV) – pakalpojuma pieprasījuma vērtību veido hipotētisks scenārijs, kas balstās uz alternatīvu zemes izmantošanas veidu izvērtējumu. Piemēram, cilvēku gatavība maksāt par piekrastes un pludmales saglabāšanu;
• ceļojumu izmaksu metodi (Travel Cost – TC) – pamatideja ceļojuma izmaksu metodei ir, ka konkrētās vietas “cena” veidojas summējot laika un ceļa izdevumus, ko cilvēki ir iztērējuši, apmeklējot konkrēto vietu.
• hedonisko cenu metodi (Hedonic Pricing – HP) – novērtē ekosistēmu vai vides pakalpojumu ekonomisko vērtību, kas tieši ietekmē tirgus cenas. Visbiežāk šo metodi piemēro nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, kas atspoguļo vietējas vides vērtību;
• ieguvumu pārneses metodi (Benefit Transfer Method – BT) – ieguvumu pārneses metode tiek izmantota, lai novērtētu ekonomiskās vērtības EP, pārnesot pieejamo informāciju no citiem pētījumiem, kas veikti citā vietā un/vai kontekstā;
• citas metodes, kā arī jauktu metožu kombināciju.

 

Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi ietvaros izmantotas un aprobētas vairākas EP ekonomiskās novērtēšanas metodes:

• tirgus cenu metode (Direct Market Pricing – DMP);
• ieguvumu pārneses metode (Benefit Transfer Method – BT) un
• ceļojumu izmaksu metode (Travel Cost – TC).

 

Plašāk ar ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko novērtējumu, metožu aprakstiem un to izmantošanu, veicot EP ekonomisko novērtēšanu LIFE Ekosistēmu pakalpojumi pilotteritorijām, iespējams iepazīties Projekta interneta vietnē.

 

Ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību noteikšanas modelis izstrādāts, lai veiktu ekosistēmu pakalpojumu (EP) ekonomisko novērtējumu projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi pilotteritorijām.

 

Modelis ir balstīts uz sekundārajiem datiem un izveidots MS Excel vidē.

 

Izstrādātais modelis ir paredzēts un adaptēts izmantošanai ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtību noteikšanai piekrastes teritorijām Latvijā.

 

Tomēr lietotājam ir iespējas papildināt modeli ar citiem ekosistēmu / zemes lietojuma veidiem, kā arī papildināt modeli ar jauniem ekosistēmu pakalpojumu indikatoriem.

 

Izmantojot izstrādāto ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību noteikšanas modeli, ir veidoti arī projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi pilotteritoriju attīstītības scenāriji, kas ļauj uzskatāmi izvērtēt potenciālos ieguvumus un iespējamos riskus monetārā izteiksmē viena vai otra scenārija izvēlē.

 

Lietotājam, ievadot savas ekosistēmu pakalpojumu vērtības un teritoriju platības, iespējams veikt aprēķinus un modelēt attīstības scenārijus savai teritorijai.

 

Vairāk par attīstības scenārijiem un piedāvātajiem rīkiem to izvērtēšanai skatīt 4. SOLIS – PAŠREIZĒJĀS PĀRVALDĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN ALTERNATĪVAS IESPĒJAS.

 

 

Ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību noteikšanas modelis

 

IZMANTOŠANA:

• Ekosistēmu pakalpojumu (EP) ekonomiskās vērtības noteikšanai un
• EP ekonomiskās vērtības izmaiņu noteikšanai,

ja plānošanas procesā jāveic esošās situācijas salīdzinājums ar teritorijas attīstības iecerēm.

 

Modelis izmantojams arī citām Latvijas piekrastes teritorijām, kurās ir veikts EP biofizikālais novērtējums. 

 

SVARĪGI: EP ekonomisko vērtību noteikšanas modeļa izmantošana ir cieši saistīta ar EP biofizikālā novērtējuma datiem un rezultātiem.

 

 

 

 

 

 

DATU IEVADE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

REZULTĀTI UN TO INTERPRETĀCIJA

MODELIS IEGŪTOS REZULTĀTUS ATTĒLO DAŽĀDOS GRIEZUMOS:

• datu lapās par katru scenāriju

“S1 Kopsavilkums”, “S2 Kopsavilkums”, “S3 Kopsavilkums” ietverta

• • EP kopējā monetārā vērtība
    • katram pakalpojumam,
    • katram indikatoram, kā arī
  • kopējā monetārā vērtība pa
    • pakalpojumu grupām un
    • ģeotelpiskajām vienībām.
• grafiski rezultātu attēlojumi dažādos griezumos – lapā “6.Datu vizualizācija”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās novērtēšanas modelis ar savadītām Saulkrastu pilotteritorijas ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskajām vērtībām, ir pieejams lejupielādei.

LEJUPIELĀDĒT

Lietotājam ir iespējams koriģēt savadītās ekonomiskās vērtības – ievadot datus par savu teritoriju. Piemēram, mainīt ogu daudzumu, norādot kg/ha vai citu parametru, no kura ir atkarīga attiecīgā ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā vērtība.

 

Ja modeli ir nepieciešams papildināt ar jauniem ekosistēmu pakalpojumu indikatoriem, tad tie ir jāizsaka monetārās vērtībās (EUR/ha).

 

Lai izmantotu modeli, ir jābūt veiktai ekosistēmu pakalpojumu biofizikālajai novērtēšanai,

jo modelī ietvertie mainīgie parametri tiek iegūti no

• ekosistēmu pakalpojumu biofizikālās novērtēšanas indikatoru datu lapām un
• izveidotās matricas (skatīt 2. SOLIS – EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU NOVĒRTĒŠANA).