- Projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” pieredze
- Citu valstu pieredze
- Populārākie rīki ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai
Projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” pieredze
Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi (Projekts) ietvaros ir veikta ekosistēmu un ekosistēmu pakalpojumu (EP) kartēšana, EP novērtēšana, testējot dažādas metodes, kā arī veikta nākotnes attīstības scenāriju modelēšana un to novērtēšana divās Latvijas piekrastes pilotteritorijās – Jaunķemeros un Saulkrastos. Uz minēto aktivitāšu rezultātiem ir balstīta projekta Rekomendāciju (REKOMENDĀCIJAS ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanai teritoriju plānošanā) izstrāde.
Detalizēti ar projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi ietvaros veikto ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas, novērtējumu un pilotteritoriju attīstības modelēšanas rezultātiem var iepazīties Projekta ziņojumos, kas apskatāmi un lejuplādējami no Projekta interneta vietnes “Rezultāti un publikācijas ” sadaļas.
Atbilstoši Rekomendācijās uzskaitītajiem astoņiem ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma soļiem, Saulkrastu un Jaunķemeru pilotteritorijām veikts ekosistēmu pakalpojumu novērtējums. Ekosistēmu pakalpojumu pieejas principi nostiprināti, iestrādājot tos Saulkrastu novada attīstības programmā 2014.-2020. gadam un dabas aizsardzības plānā dabas parkam “Piejūra”.
Lai sniegtu uzskatāmāku ekosistēmu pakalpojumu pieejas lietošanas piemēru, šeit atspoguļota Projekta pieredze un izmantotie materiāli, veicot Saulkrastu pilotteritorijas ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu:
1. un 2. solis – “Ekosistēmu un to pakalpojumu novērtēšana un kartēšana”
Lai veiktu EP novērtējumu Saulkrastu pilotteritorijā, sākotnēji tika apzināta teritorija – zemes lietojuma veidi, biotopi un to kvalitāte. EP novērtēšana ietver pakalpojuma veidu identificēšanu, kvantificēšanu un kartēšanu pētāmajā teritorijā. Projektā veiktā novērtējuma ietvaros EP identifikācija un klasifikācija veikta, izmantojot CICES (Common International Classification of Ecosystem Services) klasifikāciju. EP novērtēšanai un kartēšanai ir izmantota EP biofizikālā novērtēšanas metode. Biofizikālais novērtējums ļauj saprast, kā darbojas ekosistēma un kādas sugas un biotopi nodrošina ekosistēmu pakalpojumus (Sagoff, 2011). Projektā veiktās ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas un kartēšanas metodika pieejama Projekta interneta vietnē.
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas ietvaros izstrādāti 22 ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas indikatori (četri apgādes EP novērtēšanai, 13 regulācijas un atbalsta EP novērtēšanai, bet pieci kultūras EP novērtēšanai). Indikatoru apraksti pieejami Projekta interneta vietnē un izmantojami arī citu teritoriju novērtējumam.
Veiktais biofizikālais novērtējums attēlots matricās, kā arī kartēs – vizualizējot iegūtos rezultātus, kas ļauj pārskatāmāk uztvert apkopoto informāciju un identificēt teritorijas, kas sniedz lielāko un augstvērtīgāko EP klāstu vai teritorijas, kurās EP nodrošinājums ir zems.
3. solis – “Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskais novērtējums”
Ekosistēmu pakalpojumu vērtības izteikšana monetārā izteiksmē – standartizēta novērtēšana, paredzot vairāku EP indikatoru vērtību pārveidi vienā monetārā vērtībā (piemērām, EUR/ha/gadā), kas dod iespēju salīdzināt dažādus ar šo metodi nevērtētus pakalpojumus savā starpā. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā novērtēšana uzskatāmi atspoguļo ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās vērtības, kam ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā zemes izmantošanas plānošanā un pārvaldībā. Projektā izmantotās EP ekonomiskās novērtēšanas metodes ir aprakstītas un iegūtie rezultāti ir skatāmi Projekta interneta vietnē.
Projektā iegūtie ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma rezultāti izmantoti, modelējot teritorijas attīstības scenārijus un izvērtējot trīs dažādu scenāriju ieguvumus un potenciālos riskus. Projektā modelēti attīstības scenāriji EP monetāro vērtību izmaiņu noteikšanai piekrastes teritorijām Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību noteikšanas modeli. Ar modelēšanas rezultātiem un secinājumiem var iepazīties Projekta ziņojumā par scenāriju ekonomisko novērtēšanu.
4. solis – “Pašreizējās pārvaldības novērtējums un alternatīvas iespējas”
Projektā iegūtie ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma rezultāti izmantoti, modelējot teritorijas attīstības scenārijus un izvērtējot trīs dažādu scenāriju ieguvumus un potenciālos riskus. Projektā modelēti attīstības scenāriji ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtību izmaiņu noteikšanai piekrastes teritorijām Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību noteikšanas modeli. Ar modelēšanas rezultātiem un secinājumiem var iepazīties Projekta ziņojumā par scenāriju ekonomisko novērtēšanu.
5. solis – “Ieinteresēto pušu iesaistīšana”
Ekosistēmu pakalpojumu koncepts paredz, ka ekosistēmu pakalpojumi ir labumi, ko ekosistēmas sniedz cilvēkiem, tādējādi jau pašā konceptā ir paredzēts, ka būtiskas ir cilvēku vajadzības un intereses unir jāiesaista iespējami plašāks ieinteresēto pušu loks. Projekta ietvaros, veicot EP ekonomisko novērtējumu, tika apzinātas pilotteritoriju apmeklētāju vēlmes izmantot teritorijas sniegtos EP. Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties Projekta ziņojumā.
6. un 7. solis – “Atbalsta mehānismi un lēmumu pieņemšana”
Šī soļa ietvaros balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un veikto ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, izstrādātas Rekomendācijas Saulkrastu novada attīstībai un attīstības plānošanai, aktualizējot Saulkrastu novada attīstības programmu 2014.-2020. gadam un Rekomendācijas ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanai, izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.
Izmantojot šīs rekomendācijas, aktualizēta Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020. gadam un Dabas aizsardzības plāns dabas parkam „Piejūra” 2020.-2031. gadam.
Projekta ietvaros sagatavotās Rekomendācijas, kā arī izstrādātie atbalsta modeļi sniedz atbalstu ekosistēmu pakalpojumu pieejas lietotājiem teritoriju plānošanā, nodrošinot pamata informāciju EPP izmantošanai.
Projekta ietvaros izstrādāts
(1) EP ekonomiskā novērtējuma modelis, ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās vērtības noteikšanai un ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību izmaiņu noteikšanai. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā novērtējuma modelis ļauj savstarpēji salīdzināt gan scenārijus, kuru ietvaros plānota zemes lietojuma veidu maiņa, gan arī scenārijus, kuru ietvaros plānota teritoriju apsaimniekošanas veida maiņa.
(2) Apsaimniekošanas stratēģiju modulis, kas ļauj iegūt vērtējumu ekosistēmu pakalpojumu vērtību izmaiņām, ja tiek plānota zemes seguma/ekosistēmu apsaimniekošanas veids.
(3) Teritoriju plānošanas un modelēšanas modulis, lai novērtētu ekosistēmu pakalpojumu vērtību izmaiņas, ja plānošanas procesā tiek modelēti scenāriji, mainot proporcijas starp dažādu zemes seguma/ekosistēmu veidu aizņemtajām platībām.
8. solis – “Ieviešana un uzraudzība”
Balstoties uz ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu un izvērtējot piemērotāko teritorijas attīstības scenāriju, tiek ieviests atbilstošākais scenārijs. Saulkrastu pilotteritorijā 2016. gadā tika izveidots dabas dizaina parks “Baltā kāpa”. Viens no Saulkrastu pilotteritoriju ietekmējošiem faktoriem ir antropogēnā slodze. Veicot EP izvērtējumu, secināts, ka mērķtiecīgi organizējot apmeklētāju plūsmu, ir iespējams mazināt negatīvo slodzi un, izmantojot atraktīvus un pozitīvas uzvedības veicinošus dabas dizaina objektus, vienlaikus tiek paaugstināta teritorijas sniegto kultūras pakalpojumu vērtība.
Pēc lēmuma pieņemšanas un īstenošanas praksē ir svarīgi veikt regulāru teritorijas un ieviestā scenārija novērtējumu. Projekta ietvaros par Saulkrastu pilotteritoriju tiek regulāri iegūti jauni dati – veicot Projekta rīcību ietekmes uz pilotteritoriju ekosistēmu kvalitāti monitoringu un veicot Projekta sociāli ekonomiskās ietekmes monitoringu.
Veiktais monitorings ļauj izvērtēt, vai Projekta ietvaros īstenotās aktivitātes un ieviestie risinājumi ir atbilstoši sākotnēji izvirzītajam mērķim.
Citu valstu pieredze
Projekta ietvaros apzināti citās valstīs nacionālā mērogā veikti ekosistēmu novērtējumi: Apvienotā Karaliste, Portugāle, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija, bet atsevišķās valstīs ekosistēmu novērtējumi ir veikti reģionālā mērogā, piemēram, Beļģijā. Nacionālie Ekosistēmu novērtējumi veikti arī tādās valstīs, kā Gruzija, Indija, Izraēla, Jaunzēlande, Meksika, Taizeme.
Portugāles nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2005) ir viens no tādiem, kas daļēji dēvējams par pasaules mēroga (ārēji iniciētu) novērtējumu, jo tika veikts Tūkstošgades Ekosistēmu novērtējuma (Millennium Ecosystem Assessment, 2005) ietvaros. Tajā tika novērtēti deviņi ekosistēmu veidi un selektīvi izvēlēti to sniegtie pakalpojumi, veicot piecu atsevišķu gadījumu izpēti (case studies).
Apvienotās Karalistes nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2011) ir viens no visaptverošākajiem Eiropā veiktajiem novērtējumiem. Tā ietvaros veikts astoņu ekosistēmu veidu (Kalni, virsotnes; daļēji dabiskas pļavas, lauksaimniecības zemes, saldūdens ūdenstilpes, palienas, mitrāji, pilsētas, piekraste un jūra) un daudzu ekosistēmu pakalpojumu novērtējums. Nacionālais novērtējums tika nokomplektēts no četru Reģionu Ekosistēmu novērtējumiem, nosakot ekosistēmu un to pakalpojumu kvalitātes stāvokli un izplatītākās tendences, vienlaikus arī veicot ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma metožu izpēti un piemērošanu konkrētiem gadījumiem.
Spānijas nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2012) ir novērtēti 14 ekosistēmu veidi (tostarp sauszemes, ūdens, pārejas un pilsētvides ekosistēmas) un 22 ekosistēmu pakalpojumi, ietverot piecu gadījumu izpēti. Kā daļa no Spānijas NEA, 2014. gadā tika publicēts ekonomiskais novērtējuma piemērs.
Norvēģijas nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2013) tika sagatavots kā ekspertu ziņojums Norvēģijas valdībai. Novērtējums iekļauts 11 ekosistēmu veidu novērtējums, kā arī biofizikālais un monetārais novērtējums īpaši atlasītiem ekosistēmu pakalpojumiem.
Flandrijas Reģiona Ekosistēmu novērtējums Beļģijā (2014) ir daļējs Beļģijas nacionāla mēroga ekosistēmu novērtējums, kur galvenā uzmanība vērsta uz telpiski kvantitatīvu 16 ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu un bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tendencēm valstī, kā arī bioloģiskās daudzveidības lomu ekosistēmu nodrošināšanā.
Nīderlandes nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2014) specifiski kvantificēja 17 ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma tendences un to faktisko izmantojumu Nīderlandē.
Somijas nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2015) ir TEEB (The Economics of Ecosystems and Biodiversity – G8+5 valstu vides ministru iniciatīva) ziņojums, kas ietver vispārīgu 28 ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu un gadījumu izpēti ekosistēmu vērtību kartēšanā.
Vācijas nacionālais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (2015) izstrādāts kā rekomendācijas – definējot ieteicamos ekosistēmu pakalpojumu indikatorus. Vienlaikus novērtējuma ietvaros izstrādātas kartes, kas atspoguļo ieteikto indikatoru pašreizējās kvalitātes stāvokli.
Populārākie rīki ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai
Aprakstoši ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas rīki
Aprakstoši ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas rīki sniedz ieteikumus un ietvaru, kā veikt dažādu ekosistēmu pakalpojumu vērtējumus.
EST (The Ecosystem Services Toolkit) – vadlīniju rīks, kas sastāv no darba lapām kvalitatīva un / vai kvantitatīva ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma veikšanai, piedāvā praktiskus ieteikumus visu līmeņu pārvaldībai – gan konsultantiem, gan pētniekiem.
ARIES (ARtificial Intelligence for Ecosystem Services – Ekosistēmu pakalpojumu mākslīgais intelekts) programmatūra, kas paredzēta ātrai ekosistēmas pakalpojumu izvērtēšanai un vērtību noteikšanai. Rīks novērtē ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu, pieprasījumu un plūsmu, lai kvantitatīvi noteiktu faktisko pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu sabiedrībā.
Co$ting Nature ir tīmekļa rīks dabiskā kapitāla uzskaitei un dabiskās vides sniegto ekosistēmas pakalpojumu analīzei, šo pakalpojumu ieguvēju identificēšanai un cilvēku mērķtiecīgu darbību ietekmes novērtēšanai.
NEAT Tree (National Ecosystem Approac Toolkit) – vadlīniju rīks izmantots Apvienotajā karalistē nacionālajā ekosistēmu novērtējumā
PA-BAT (Protected Area Benefits Assessment Tool) – metode izmantojama semināros un fokusa grupu darbā, nepieciešama ieinteresēto personu iesaistīšana.
TESSA (Toolkit for Ecosystem Services Site-based Assessment) irrīks jeb rokasgrāmata sniedz norādes par zemu izmaksu metodēm, kā novērtēt ieguvumus, ko cilvēki saņem no dabas noteiktās teritorijās, lai iegūtu informāciju lēmumu pieņemšanas Rokasgrāmata veidota, lai ļautu lietotājam salīdzināt divus alternatīvus scenārijus, piemēram, pirms un pēc restaurācijas.
Datorizēti modelēšanas rīki ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai
Datorizētie rīki ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai ir gan lejuplādējamas programmatūras, gan tiešsaistes rīki. Modelēšanas rīki nereti ir izstrādāti ar dažādu finanšu instrumentu atbalstu un, sazinoties ar izstrādātāju, kā arī autorizējoties, pastāv iespēja to bezmaksas lietošanai.
ARIES (Artificial Intelligence for Ecosystem Services – Ekosistēmu pakalpojumu mākslīgais intelekts) – ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) vidē bāzētstiešsaistes rīks, kas izmanto mākslīgo intelektu – programmatūru ātrai ekosistēmu pakalpojumu izvērtēšanai un vērtību noteikšanai. Rīks novērtē ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu, pieprasījumu un plūsmu, lai kvantitatīvi noteiktu faktisko pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu sabiedrībā.
BalticClimate rīkkopa ir zināšanu pārneses instruments politikas veidotājiem, telpiskajiem plānotājiem un uzņēmējiem izpratnes veidošanai par klimata pārmaiņām un nākotnes scenārijiem, nav tieši orientēts uz ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu.
C$N (Co$ting Nature) – ĢIS vidē bāzētstiešsaistesrīks dabiskā kapitāla uzskaitei un dabiskās vides sniegto ekosistēmas pakalpojumu analīzei (t.i., dabas ieguvumi), šo pakalpojumu ieguvēju identificēšanai un cilvēku mērķtiecīgu darbību ietekmes novērtēšanai.
EcoServ-GIS ir ĢIS rīkkopa ekosistēmas pakalpojumu kartēšanai valsts vai reģionālā mērogā. Tas izmanto ieejas ĢIS / karšu datus, lai izveidotu kartes, kas atspoguļo cilvēku vajadzību vai pieprasījumu pēc ekosistēmas pakalpojumiem, kā arī dabiskās vides spēju tos sniegt.
InVEST (Integrated Valuation of Ecosystem Services and Trade-offs – Integrēta ekosistēmu pakalpojumu un kompromisu novērtēšana) ir ĢIS vidē bāzētabezmaksas atvērto datu programmatūra, kas satur informāciju jūras, piekrastes, sauszemes un saldūdens ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai, tās mērķis ir novērtēt alternatīvas, kā cilvēka darbības un klimata pārmaiņas ietekmē ražošanu un vērtību sauszemes un jūras ekosistēmu pakalpojumiem. Ar rīka palīdzību iespējams analizēt, kā izmaiņas ekosistēmās varētu ietekmēt cilvēku labklājību. Rīks ir paredzēts, lai ļautu plānot ilgtspējīgu attīstību un pieņemt pārdomātus lēmumus dabas resursu izmantošanai.
LUCI ir ekosistēmas pakalpojumu modelēšanas rīks, kas ilustrē zemes izmantošanas ietekmi uz dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem. Tas balstīts uz telpiskajiem datiem un salīdzina pašreizējos ainavas sniegtos pakalpojumus ar to potenciālo kapacitāti.
MIMES (Multiscale Integrated Model of Ecosystem Services) – bezmaksas lejuplādējamaprogrammatūra, nepieciešami ĢIS dati un modelēšanas prasmes.
SolVES (Social Values for Ecosystem Services – ekosistēmu pakalpojumu sociālās vērtības) ĢIS vidēbāzēts rīks ar kuru lietotājs var identificēt novērtēt un kartēt uztvertās sociālās vērtības, kuras cilvēki piedēvē kultūras pakalpojumiem, piemēram, estētiskās vai atpūtas vērtības.
VivaGrass tool – projekta “LIFE VivaGrass” Integrētais plānošanas rīks – ĢIS vidē bāzēts tiešsaistes rīks, sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā saistībā ar zālāju ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu. Tas ļauj integrēt plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā ekosistēmu pakalpojumu pieeju, sasaistot zālāju biofizikālos rādītājus ar ekspertu sniegto vērtējumu par ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu, kā arī sociālekonomisko kontekstu.
WW (Water World) – tiešsaistes rīks hidroloģisko pakalpojumu modelēšanai, nav vajadzīgas ĢIS vai modelēšanas prasmes, nodrošina kvantitatīvus biofizikālos rezultātus vai relatīvos rādītājus, kurus var izmantot, lai izprastu hidroloģisko ekosistēmu pakalpojumus, ūdens resursus un ūdens riska faktorus.
Papildinformācija
Atsevišķu rīku detalizētāks pārskats, pielietojuma mērķis, izmantoto situāciju izpētes un salīdzinājumi lasāmi „Tools for measuring, modelling, and valuing ecosystem services“ (2018).
TESSA salīdzinājums ar citiem rīkiem.