Kvalitatīvi veikta ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtējuma un ekosistēmu pakalpojumu pieejas (EPP) izmantošanas pamatā ir savlaicīgi un rūpīgi veikta sagatavošanās un plānošana.
ESOŠĀS SITUĀCIJAS APZINĀŠANA
Pēc sākotnējā teritorijas pamatkonteksta definēšanas, kas ietver konkrētu jautājumu raksturošanu, piemēram,
- izpētes laika un telpisko mērogu,
- kartogrāfisko materiālu,
- nepieciešamo un pieejamo datu nodrošinājumu, u.c.,
svarīgi ir vispirms konkrētajā vietā identificēt
- ieinteresētās personas un iesaistītās puses,
- notiekošās aktivitātes un noslodzes, kā arī
- iespējamos iemeslus, kas saistīti ar ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanas nepieciešamību.
Nākamais, kam ir izšķiroša nozīme, ir izpratne par politikas jautājumiem no vairākām ieinteresēto pušu perspektīvām.
Visbeidzot, ir jāsaprot teritorijas
- ekosistēmu komponenti, funkcijas un pakalpojumi, kas attiecas uz noteiktajiem politikas jautājumiem, kā arī
- to ieinteresēto personu un iestāžu identificēšana, kuru darbība saistīta ar šiem politikas jautājumiem.
EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU PIEEJAS MĒRĶA IZVĒRTĒŠANA
Lai nodrošinātu, ka ekosistēmu pakalpojumu pieejas (EPP) iznākumi ir noderīgi un atbilstīgi no teritorijas apsaimniekošanas viedokļa, galvenais iekļaušanas kritērijs ir tas, ka attiecīgajos identificētajos ekosistēmu pakalpojumos (EP) ir iespējamas pārmaiņas – ja tādas nav paredzamas, tad turpināt plānošanas procesu ar EPP ir maza praktiska nozīme.
Otrkārt, jāapsver apsaimniekošanas iespējas ietekmēt šīs pārmaiņas – ja apsaimniekošanas stratēģijas izvēlei nav ietekmes uz konkrēto EP vai funkciju, arī būtu jāapšauba EPP izmantošanas lietderība.
Visbeidzot, jāapsver plašāku sociālo, ekonomisko, vides un politisko jautājumu un procesu ietekme uz EP vai funkciju, jo īpaši tādu, kas nav pakļauti vietējām pārvaldības struktūrām (piemēram, klimata pārmaiņām vai valstu politikai). Ja šiem plašākiem jautājumiem ir lielāka ietekme uz EP vērtību nekā ierosinātajām vietējām izmaiņām, visticamāk, plānotās izmaiņas EP vērtībās vietējo apsaimniekošanas darbību rezultātā netiks realizētas.
GALVENO EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU PIEEJAS LIETOTĀJU IDENTIFICĒŠANA
Ekosistēmu pakalpojumu pieejas (EPP) izmantošana nozīmē
- identificēt un iesaistīt ieinteresētās puses novērtēšanas procesā,
- apzināt viņu vajadzības un intereses.
Bez vietējiem iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem galvenie lietotāji būs
- vietējā pārvaldības līmeņa lēmumu pieņēmēji, kā arī
- augstāka līmeņa politikas veidotāji.
Arī zinātnes un pētniecības sektora ekspertiem ir iespēja piedalīties novērtēšanas procesā, iegūstot papildus informāciju analīzei un izpētei arī citu pētniecisko darbu vajadzībām.
Svarīgi, lai novērtējuma rezultāti būtu pieejami arī citām reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, NVO un citiem lietotājiem, salīdzināšanai, verifikācijai vai piemērošanai savās teritorijās.
LIETOTĀJU VAJADZĪBĀM ATBILSTOŠU REZULTĀTU DEFINĒŠANA
Tipiska ekosistēmu pakalpojumu pieejas (EPP) ietveroša novērtējuma rezultāts būs pamatojums potenciālai pozitīvai ietekmei uz ekonomiku, siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimata pārmaiņu mazināšanu un/vai vides un sociālā stāvokļa uzlabošanu. Tas
- ietvers diskusiju par šķēršļiem, kas kavē no ilgtspējības viedokļa vēlamo iespēju ieviešanu, un šādu šķēršļu novēršanas politiku aprakstu,
- kā arī definēs komunikācijas un datu apmaiņas principus starp iesaistītajām pusēm – pārvaldes institūcijām un lietotājiem – plānošanas lēmumu pieņēmējiem ar mērķi nodrošināt dažādu ekosistēmu pakalpojumu (EP) sinerģiju.
Sinerģijas rodas, ja veidojas pozitīva mijiedarbība starp vides aizsardzības mērķiem un rentabilitāti.
Savukārt kompromisi rodas, ja mēģinājumi uzlabot EP kvalitāti samazina peļņu.
Ilgtspējīga zemes izmantošanas un teritoriju attīstības plānošana prasa analizēt un identificēt tādus apsaimniekošanas risinājumus, kas vairo sinerģijas un samazina kompromisus.
EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU PIEEJAS METOŽU UN PAŅĒMIENU IZVĒLE
Pirmais solis ir metožu izvēle un novērtējamo lielumu noteikšana, izvērtējot datu nodrošinājuma iespējas.
Otrais solis ir novērtēt, kuras metodes un rīkus var izmantot, pamatojoties uz noteiktajiem lielumiem, novērtēšanas mērķi un apsaimniekošanas procesa stadiju un vajadzībām.
Visbeidzot, ir svarīgi apsvērt, cik pamatota un praktiski izpildāma ir izvēlētā metode.
Piemēram, darbaspēka un citu izmaksu prasības dažādu ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtēšanai var ievērojami atšķirties atkarībā no piedāvātajām metodēm.
Jāpatur prātā, ka novērtējumam nepieciešamo atbalsta datu (gan ekoloģisko, gan sociāli-ekonomisko) pieejamībai būs liela ietekme uz ekosistēmu pakalpojumu pieejas (EPP) izmantošanu, tādēļ būtiski ir izvērtēt izvēlētajai metodei nepieciešamo datu vākšanai pieejamos resursus.
Faktiski jebkurai no EP kategorijām iespējams lietot gandrīz jebkuru no ekonomiskās novērtēšanas metodēm, tomēr visbiežāk konkrētam nolūkam izmanto šādas metodes:
- apgādes pakalpojumu novērtēšanā – tirgus cenu metodi un ražošanas funkcijas metodi;
- regulējošo un atbalsta pakalpojumu novērtēšanā – izmaksu novēršanas metodi, ieguvumu pārneses metodi un aizvietošanas cenas metodi;
- kultūras pakalpojumu novērtēšanai – tirgus cenu metodi, ieguvumu pārneses metodi, kontingenta (konstruētā tirgus) metodi un ceļojuma izmaksu metodi.
Ikvienai no ekosistēmu novērtēšanas metodēm ir savas priekšrocības un savi trūkumi, kas jāizvērtē, izvēloties metodi.
Ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanas process lēmumu pieņemšanā tiek risināts dažādos pārvaldības līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā, un katram no pārvaldības līmeņiem ir atšķirīga iesaiste un loma dažādos šī procesa posmos.
NACIONĀLAIS LĪMENIS
Politiku veidošanā un ieviešanā būtiski uzlūkot ekosistēmu pakalpojumu (EP) jēdzienu vienlaikus no dažādu ietvaru konteksta, jo, skatot to tikai no kāda atsevišķa ietvara, lēmumu pieņemšanu ietekmē specifiskas atšķirības attiecībā uz
- sagaidāmajiem vērtēšanas rezultātiem,
- izslēdzošajiem kompromisiem (“trade-offs”) un
- iespējamām sinerģijām.
Politiku formulēšana un īstenošana visticamāk attieksies uz dažādiem jautājumiem un to iespējamajiem risinājumiem. Būtiskākie ekosistēmu pakalpojumu pieejas (EPP) izmantošanas uzdevumi politiku veidošanā ir
- sabalansēt ekonomiskās izaugsmes ietekmi uz vidi;
- veicināt iekļaujošu lēmumu pieņemšanu un iekļaujošu izaugsmi jeb “zaļo izaugsmi” (“green growth”) un
- veicināt sabiedrības iesaistīšanu EPP plānošanas procesā.
Projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” izstrādātā astoņu soļu ietvara ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanai teritoriju plānošanas lēmumu pieņemšanas procesos kontekstā nacionālā līmeņa institūciju iesaiste ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu un iekļaujošu lēmumu pieņemšanas Atbalsta mehānismu izveidi, kā ir arī piedāvātā ietvara posmā Pašreizējās pārvaldības novērtējums un alternatīvas iespējas nacionālo politiku pilnveidošanai.
Svarīga ir arī nacionālā pārvaldības līmeņa dalība ietvara posmos Ekosistēmu novērtēšana un Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana, izstrādājot nacionālā līmeņa EP novērtēšanas indikatorus, Ekosistēmu pakalpojumi ekonomiskā novērtēšana, kā arī Ieviešana un uzraudzība.
Lai arī ekonomiskās novērtēšanas un ieviešanas un uzraudzības soļi pamatā saistāmi ar praktisku ekosistēmu un EP novērtējuma veikšanu vietējā līmenī, tomēr nacionālā līmeņa pārvaldība arī šajos posmos saskatāma kā nozīmīga, sekmējot iespējami vienotas metodikas lietošanu pamata datu iegūšanai.
Nacionālā līmeņa politikai EPP lietojumam plānošanā jāietver procesuāla un pakāpeniska stratēģija, kas balstīta uz iesaistīto pušu kopīgu problēmietvara definējumu, kopīgu izmantojamās metodoloģijas izvēli un ilgtspējīgu un pamatotu risinājumu vai atbildes pasākumu identificēšanu.
Kopumā raksturojams, ka nacionālā pārvaldības līmeņa galvenā loma visu attiecināmo EPP ietvara soļu īstenošanā ir ar mērķi nodrošināt vienotu, stratēģiski koordinētu un kompetentu EPP lietošanu teritoriju attīstības plānošanā.
Nacionālā pārvaldības līmeņa iesaiste, loma un prioritārās rīcības ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanai teritoriju attīstības plānošanā:
REĢIONĀLAIS LĪMENIS
Reģionālā līmenī tiek veikta plānošanas koordinēšana – nacionāla un vietēja līmeņa mērķu un darbību saskaņošana, sadarbības platformu veidošana plānošanas jautājumu risināšanā, kas skar vairākas pašvaldības un tādu risinājumu īstenošanā, kuru ieviešana vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā nav iespējama vai nav pietiekami efektīva.
Plānošanas reģionu kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, tostarp sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus un vadīt un uzraudzīt to ieviešanu, nodrošināt to savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādāt un īstenot projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros.
Tādējādi reģionālā līmeņa pārvaldības institūcijām ir nozīmīga loma visos astoņos projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” piedāvātā ietvara ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanai teritoriju plānošanas lēmumu pieņemšanas procesos soļos.
Savas kompetences un veicamo pienākumu ietvaros reģionālais pārvaldības līmenis uzņemas atbalsta sniedzēja un konsultatīvās funkcijas, nodrošina efektīvu un pārredzamu ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanu, veicinot ieinteresēto pušu iesaisti un to interešu pārstāvniecību pēc godīguma principa, kā arī paša procesa īstenošanu saskaņā ar spēkā esošajiem vai plānotajiem politiku un normatīvajiem regulējumiem.
Reģionālā pārvaldības līmeņa iesaiste, loma un prioritārās rīcības ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanai teritoriju attīstības plānošanā:
VIETĒJAIS LĪMENIS
Vietējā līmeņa dalība plānošanas procesos ir nozīmīga posmos Ekosistēmu novērtēšana, Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana un Ekosistēmu pakalpojumi ekonomiskā novērtēšana, kur būtiska ir ne tikai speciālistu iesaiste, bet tieši vietējām zināšanām un viedokļiem novērtējuma veikšanas ietvaros. Sevišķi tas attiecināms uz sociālo un kultūras ekosistēmu pakalpojumu (EP) novērtēšanu, kur nepieciešamie dati tiek iegūti, aptaujājot iesaistītās puses un mērķauditorijas.
Tādējādi īpaša loma vietējā līmeņa iesaistei ir ietvara posmā Ieinteresēto pušu iesaistīšana.
Lēmumu pieņemšana. Lēmumi par pārvaldības un apsaimniekošanas pasākumiem ir jāsabalansē, ņemot vērā konkurējošas vietējās prioritātes, kas nav izdarāms, tikai apsverot zinātniski pamatotus ieteikumus. Tādēļ nepieciešami attiecīgi iesaistīšanās mehānismi starp
- valsts iestādēm,
- vietējām ieinteresētajām personām un
- plašāku sabiedrību, kur būtiska loma ir vietējā līmeņa pārvaldes institūciju iesaistei.
Risināmo jautājumu specifikas un sarežģītības dēļ plānošanas procesi reizēm mēdz būt grūti saprotami tām pusēm, kuras nav tieši iesaistītas plānošanas lēmumu pieņemšanā, tādēļ to veiksmīgai īstenošanai ir svarīgi, lai informācija par šo lēmumu un procesu rezultātiem maksimāli efektīvi sasniegtu ieinteresētās puses, nevalstiskās organizācijas un sabiedrību kā ekosistēmu pakalpojumu izmantotāju kopumā.
Tāpat būtiski ir nodrošināt arī vietējā līmeņa dalību un iesaisti, izstrādājot lēmumu pieņemšanas Atbalsta mehānismus nacionālā un reģionālā līmenī.
Prioritārās rīcības EPP integrēšanai plānošanā vietējā līmenī ir praktiska EPP lietošana teritoriju plānošanā, sākot ar
- ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu,
- EP vērtību noteikšanu,
- attīstības scenāriju modelēšanu un
- uz rezultātiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Šādām darbībām nepieciešams nacionālā un reģionālā pārvaldības līmeņa atbalsts, kura sniegšanai izpildāmas šiem pārvaldes līmeņiem norādītās prioritārās rīcības.
Vietējā pārvaldības līmeņa iesaiste, loma un prioritārās rīcības ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanai teritoriju attīstības plānošanā:
